Ludviga Vitgenšteina piedzīvojumi.
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 5 most recent journal entries recorded in L.J.J.W.'s LiveJournal:

    Wednesday, December 17th, 2008
    9:27 pm
    Vitgenšteina kungs kādu vakaru sēž virtuvē, uzvārijis tēju atver somu, kurā no vietējās bibliotēkas paņemto grāmatu kaudzīte rūpīgi sakrauta iekšā. Kā jau vienmēr dažādās pārdomās iegrimis, arī šodien bibliotēkā ņemot grāmatas, nejauši paņēmusies Luisa Kerola kunga grāmata par Alisi aizspogulijā. Vitgenšteina kungs domā, nu neko darīt, izšķirstīs un tad rīt stieps atpakaļ. Lasa, lasa, izlasa pusi, izlasa divas treštdaļas.. izlasa visu.
    Mjā.. - domā Vitgenšteina kungs. Tik laba grāmata, ka šausmas. Gribētos kādam šīs grāmatā esošās domas pastāstīt, bet zin kā, kauns jau atzīties, ka šitādu grāmatu lasijis.
    Vitgenšteina kungs ņem un sāk grāmatā esošās domas pierakstīt. Pa vidu ielavās paša domas. Pēc pāris dienām skatās, re, cik jauki viss sanācis. Protams, jāskrien kādam parādīt. Skrien, skrien, re, Universitāte priekšā. Ieiet iekšā, pirmās durvis pa kreisi ar uzrakstu Bērtrands Rasels. Nu neko. Iet iekšā. Parāda uzrakstīto. Rasels sajūsmā.
    Tikmēr pēc kāda laiciņa citā dimensijā Luisa Kerola kungs priecīgs dzer ar mazām meitenītēm tēju, kad pēkšņi viņš saprot, ka viņš inspirējis lingvistisko pagriezienu. Nopriecājās, bet pēkšņi nodomā - sasodīts, tas taču viņas nepārsteigs un neinteresēs, eh, atkal izdarīts kaut kas dižs, bet jēga no tā - nekāda.
    Monday, October 6th, 2008
    12:13 am
    4.
    Rasels lūdz, lai Vitgenšteins paskaidro propozīciju - Pasaule ir faktu, nevis lietu kopums.
    Vitgenšteins atbild - Redzi, Bērtrand, mans dārgais draugs, šis koks, kuru redzi pa logu nav fakts, ar šo propozīciju es domāju nevis faktus laikā un telpā, bet loģiskajā telpā.
    Rasels saprotoši māj ar galvu un cenšas pārbaudīt vai pareizi sapratis - Tātad, tas, ka šajā istabā nav ziloņa ir fakts.
    Nē, mans dārgais draugs, Tu atkal kļūdies, - ar pašapmierinātu smaidu un nelielu pārākuma sajūtu, atbild Vitgenšteins - Fakts, šajā gadījumā ir tas, ka tu neredzi ziloni atrodamies šajā istabā! - to sacīdams Vitgenšteins veikli no žaketes kabatas izvelk nelielu ziloņa figūriņu.
    Saturday, October 4th, 2008
    11:23 pm
    3.
    Nakts vidū, pēc diezgan negantas iedzeršanas kopā ar Raselu un Frēgi, Vitgenšteins esot pēkšņi uztrūcies no miega un skaļā balsī iebļāvies: "Nu tad aizrijies, pasaule, ar savu matemātisko loģiku!" un, pagriežoties uz otriem sāniem, atkal aizmidzis. Loģiski, ka nākamajā rītā, kad viņam par šo incidentu atgādināts, viņš sacijies neko neatceramies, bet dīvaini sārti esot bijuši viņa vaigi.
    Wednesday, October 1st, 2008
    3:48 pm
    2.
    Šorīt pamodos un nevarēju atrast ko iedzert. Visu laikam vakar būšu izdzēris. Frēges vēstuli vakar izlasiju, kad biju jau diezgan neganti iedzēris, bet pēc tās izlasīšanas man nācās iedzer vēl jo negantāk. Tiklīdz būšu radis iespēju salāpīties, tā uzreiz aizrakstīšu Raselam un pasūdzēšos, ka Frēge no mana darba nesaprot ne vārda. Un kā vēl pasūdzēšos. Un vairs viņam neko neskaidrošu.

    Ak, cik maz šādā stāvoklī, kādā šobrīd esmu, cilvēkam rodas vēlme kaut ko apšaubīt, tādēļ, lai šodien pasaule būtu faktu, nevis lietu kopums.
    Tuesday, September 30th, 2008
    11:36 pm
    1.
    Šorīt pamodos un iedzēru kafiju. Ledaini aukstu. No vakardienas. Uzvilku gumijas zābakus kājās un cauri biezajam sniegam aizbridu līdz pasta kastītei. Re, nodomājo pie sevis, atkal Frēge kaut ko uzskribelējis. Nolēmu, ka labāk savu garastāvokli nebojāšu un lasīšu vakarā, kad varbūt būšu jau diezgan neganti iedzēris un tad viņš man garastāvokli nespēs sabojāt. Iekāpu autobusā un paskatos pa kreisi. Tad pa labi. Neviens mani nesaprot. Konduktore, skaistā sieviete tajā melnajā mētelī, noplukušais pensionārs, neviens nesaprot..

    Pasaule ir viss, kas gadās. Šorīt tā gadijās ar lielu sapratnes trūkumu. Tā redz.
About Sviesta Ciba