Piefiksējumu portfolio [entries|friends|calendar] // [ website | Mana lapa ] [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[26 Jun 2005|11:48pm] Laikam jau bez pakaļā līšanas neko šai pasaulē neiegūsi. Lai gan jāiet vien būs gulēt. Ko darīt. 10 comments|post comment

[26 Jun 2005|11:34pm] Laikam jau nekādas tikšanās nebūs. Nu labi. Pohui.

[04 Jun 2005|10:08pm] Starp citu šodien rozes man smaržoja pēc alus. post comment

[02 Jun 2005|08:56pm] Viss. Tagad tiešām - vairs nekad, nekad, nekad... Punkts.

[02 Jun 2005|07:43pm] Man liekas, es drīz nojūgšos. Man vajag atpūtu! Mani nervi tiešām vairs nevar. Man liekas, es jau būšu visu izbojājusi. Tikai ar to, ka esmu pārgurusi. Itsevišķi skumji ir tagad, kad redzu, ko esmu panākusi. Man ir talants vienmēr visu izbojāt. Viss. Vairs nekad... (cik reizes esmu šo jau solījusies?). Esmu kļuvusi pārāk nejūtīga, nežēlīga pret sevi un tas izpaužas itsevišķi pret apkārtējiem. Jūtos tik nožēlojami. Tagad vien atliek iet mācīties ģeometriju. Līdz rītdienai 10 uzdevumi par stereometriju. 9.jūnijā eksāmens. Godīgi sakot, tagad man ir jau pilnīgi vienalga, vai es palikšu šajā skolā vai nē. Man pašlaik jau viss vienalga. Man vajag atpūtu! 6 comments|post comment

[02 Jun 2005|12:01am] Anna, ej gulēt! Nē, tiešām, paklausi mani vienreiz un ej gulēt! 2 comments|post comment

[01 Jun 2005|10:23pm] Esmu slapja un pārgurusi. Citādi viss ok. Vienīgi žēl, ka vakar tā arī neviens uz to konci neatnāca. Pēc koncerta nepazīstami vecāki gāja klāt un izteica savus komentārus (pozitīvi, pozitīvi). Arī kaudze m-sk pasniedzēju ir sajūsmā par maniem panākumiem (diploms starptautiskajā konkursā, par kuru liela daļa manu draugu nemaz nezin), lai gan es nejūtos neko no tā pelnījusi, jo to visu dabūju uz pilnīgāko haļavu (arī 9-nieks eksāmenā), jo kādus 3 mēnešus nebiju trennējusies ārpus mācību stundām. Jā. Skolas atzīmes nosit man visu gandarījumu. Jūtos nožēlojami. Un bļāviens, ko var te visu jaukt ar talantu? Tā ir vienkārši viena liela haļava. Kā vairums lietu dzīvē.

[30 May 2005|10:54am] Neieshu rakstiit sheit visas savas probleemas. Viss.

[30 May 2005|08:27am] Vienu brīdi man jau likās, ka vajadzēja vien aizbraukt uz mežu kopā ar kādu metālistiski hipijisku nirvanistu un viņa bohēmiskajiem draugiem. Uz kādām 2 nedēļām - uzcelt apmetni, pamakšķerēt, visapkārt klusums... Savdabīgs piedāvājums, ne? Un, jā, es saprotu, ka tur būtu viena vienīga nodzeršanās. Piedodiet, bet tik stulba es diemžēl neesmu. Bet vienalga, paldies, ka atgādinājāt. post comment

[26 May 2005|07:16pm] Paskiet man kāds zāles pret vieglas formas depresiju. 6 comments|post comment

[07 May 2005|01:43am] Tagad atkal atvados no i-neta pakalpojumiem uz 3 nedēļām. :) 4 comments|post comment

[03 May 2005|06:14pm] Es saku, tā nevar, tā tas nevar turpināties. Šodien nosimulēju, jo negribējās iet uz skolu. Visu dienu sēžu pie kompja un notrulinu savas uztveres spējas. Nekas, pēc kādām 3 dienām nets atkal uz visu mēnesi nebūs (par to parūpējos es), tā kā nav ko daudz uztraukties. Jāiet paēst. Rīt vesela brīva diena! Tikai laiks tāds draņķīgs. Lai gan, vismaz svaigs gaiss ārā. Dodiet man vasaru!! 1 comment|post comment

[01 May 2005|04:25pm] [ music | Pulp / Mile End ] Sen neesmu jutusies tik labi kā pašlaik. Vakar izlēmu izmainīt savu dzīvi. Šodien ir pirmā diena izmaiņās un sajūtas ir lieliskas. Mani pat nespēj aizvainot tas, ka kāds par visu varu centās mani nodirsināt. Nu nezinu, mani tas kaut kā vairs neaizķer. Tās galu galā nav manas problēmas. Sāku valkāt gaišas, gaišas drēbes (pēc ilgiem laikiem), braukāju ar riteni, ķēru sauli. Smaidīju. Kaut vai naivi. Mani tas nerausta. Es jūtos labi. 3 comments|post comment

Motivācijas trūkums. [30 Apr 2005|07:29pm] Tā. Neesmu šeit rakstījusi jau 2 nedēļas. Jā, jau 3 nedēļas man ir saplīsis TV un arī nets mājās nestrādā. Es par to, protams, tikai priecājos. Kas jauns? Daudz kas jauns. Sāku čekot latīņamerikas ritmus (tie it kā ir visgrūtākie, jo prasa ļoti labu koardināciju, jo ar katru locekli (kāju, roku) jāspēlē kas pavisam cits). T.i. samba, mambo, salsa utt. Vēl arī nokopēju labi daudz pamatritmus. Nu it kā saucas, ka visus, kādi vispār ir (pamatā). Visi stili. Vēl arī džezu jāsāk tā vairāk mēģināt. Un uz basbungas triolīti. Baigi grūti viņu iesākt spēlēt katrreiz, bet, kad aiziet, skan labi. Jā, es būšu pasaules monstrs, ka es jums saku! :) Tā. Kas vēl labs. Pirms - atzīmju - depresija uzdarbojas. Pilnā sparā. Tajā skaitā stress, stress, mazvērtības kompleksi, biežas garastāvokļa maiņas, motivācijas trūkums. Jā, motivācijas trūkums. Nekā negribēšana. Es vēlos neiespējamo - vēlos, lai citi lasītu manas domas. Visiem laikam zināms, pie kā tas noved. Laikam vajag vasarau. Vajag brīvu laiku. PS Paldies spongeraindroplunancy   Protams arī citiem maniem draugiem, bet pašlaik visvairāk viņiem. Paldies, es jūs tiešām ļoti novērtēju. </span> 7 comments|post comment

[16 Apr 2005|06:29pm] [ music | Radiohead / there there ] Dažkārt man liekas, ka Dievs ir dažus cilvēkus apveltījis ar skaistu iskatu, gudrību, dažādiem talantiem, augstu IQ, bet dažus ir vienkārši apdalījis. Kāpēc tā? Vēl esmu atklājusi sevī tik daudz briesmīgu īpašību, ka pat ir zudis stimuls kaut ko mainīt. Nezinu. Pie tam pēdējā laikā sapņoju katru nakti. Tā jau apmēram 3 nedēļas. Ļoti īpatnējus sapņus. Diez par ko tas liecina? Neko nesaprotu. Un vēl dažkārt jūtos kā iemīlējusies. Vai emocijām rūp tas, vai ir kāds cilvēks, pret kuru tās ir vērstas jeb nē? Un vai tas kādam rūp? 14 comments|post comment

[15 Apr 2005|11:37pm] Es laikam vienkaarshi necienu cilveekus, kuri censhas izpatikt citiem, buut forshi un populaari. 7 comments|post comment

[12 Apr 2005|12:23pm] Drīz sākšu strādāt. Beidzot. Būs nauda. Un kedas. Un mazāk brīvā laika. Vai tas ir tā vērts? Domāju, ka jā. Jauna pieredze un labāk saplānots laiks. 13 comments|post comment

[10 Apr 2005|09:06pm] [ mood | dīvains, bet labs ] Jau biju aizmirsusi, kā tas ir - priecāties par to, ka tu dod, nevis ņem. Pat tad, ja tas notiek piespiedu kārtā. Dod, nevis tev kāds atņem. Tā nekad nevar tikt apzagts. Tiem, kuri to nesaprot, nesaprast. To vajag piedzīvot, lai saprastu. 1 comment|post comment

Dīvains sapnis par mazajiem, zilajiem cilvēciņiem. [10 Apr 2005|07:38pm] [ music | Radiohead / Blow out ] Šonakt sapņoju pavisam dīvainu sapni. Vispirms darbība norisinās kaut kādas mājas 2.stāvā, kur ir slīps jumts. Bija kaut kādas drēbes jāgāž kaut kādā istabas caurumā, lai tas nokristu lejā. Tāpēc, lai labāk drēbes kristu, sagāžas visa māja (tā šķībi uz vienu pusi). Man tas likās tā baisi, bet nu ok. Tad vēl tajā sapnī bija kaut kas dīvainis - pēkšņi tā slepeni uzradās mazie, zilie cilvēciņi un es zināju, ka man būs ar vienu no viņiem (viņu vadoni) jācīnās. Tāpēc es raudāju, jo viņi bija ļoti spēcīgi, gudri un ar augstām tehnoloģijām apbruņoti un citi to nezināja. Vienu brīdi vēl bija epizode, kad es esmu kaut kādā tās mājas zālē un spēlēju uz klavierēm improvizējot it kā tik jautras skaņas, bet es biju pārbijusies līdz nāvei, jo pa to istabu apakšā rosījās tie mazie cilvēciņi - viņi kaut ko tur būvēja, nesa, rosījās kā skudras, bet es nezināju, ko viņi dara, citi arī viņus neredzēja, tikai es, tāpēc citi mani nesaprata. Un tāpēc tas fragments, kad spēlēju klavieres, atgādināja fragmentu no kaut kādas šizofrēmiķu šausmenes. Tas bija arī ļoti bīstami, jo, ja viņi uzzinātu, kas es esmu, tad es tur vairs nebūtu. Man vajadzēja maskēties no tiem cilvēciņiem, jo viņi mani zināja. Tas viss it kā notika 2.plānā, jo citi šo cīņu neapzinājās. Tad es izgāju ārā no mājas un raudāju, jo zināju, ka man būs jācīnās ar vienu no tiem cilvēciņiem ar nazi, bet viņi ir ļoti spējīgi. Tad es ar kājām gāju uz kaut kādu veikalu apm 10 km pa lietu, tumsā, raudot. Veikalā satiku Montu un vēl tos zilos cilvēciņus, bet nevis mazos zilos, bet lielos. Viņi izskata ziņā ne ar ko neatšķīrās no vienkāršiem puikām. Viņi mūs arī neatpazina un kā puikas meitenes uzrunāja. Bet es zināju, ka man jau drīz vajadzēs ar viņiem cīnīties. Tāds ļoti dīvains sapnis. Visu sapni it kā bailes par to, ka es zinu, kas man būs jādara un tas izklausās tik nereāli, pie tam citi to nesaprot. Kas notiek manā prātā? whow... neizprotami. 5 comments|post comment

Mārupes tundras vidū. [09 Apr 2005|06:33pm] [ music | Radiohead / The bends ] - atvainojiet, kur mēs esam? - ja ņipaņimaju. Ti na ruski može? - eem... gģe mi? - v marupe - [tad nu gan jaunums...] a gģe riga? - tuda - prjama, prjama i na ļevo haha... īpašais stulbums. Mārupes tundras vidū. haha... :D - Nē, bet es zinu, kur mēs esam! (jau 50.reizi) 10 comments|post comment

navigation [ viewing | 180 entries back ] [ go | earlier/later ]