es izčakarēju sev vēl vienu nakti, kas varēja būt laba
nu bet neko darīt , bija jau arī daži pozitīvi momenti
kad es sev saku, ka pietiek skumt un varētu tā kā sākt dzīvot normāli, vienmēr ap sirsniņu tāda smaguma sajūta, ka liekas: es labāk vēl pacietīšos, nav spēka šobrīd ko mainīt..
man joprojām nenormāli patīk/gribas dejot ♥
____________
vai tu man koļījies klāt?..
[gandrīz tāda pati klasika kā eu, nu,meitene tevi grib!.]