| 1:47p |
***
pirms tu pacelies, esi mazs. pirms sevi atdod plašai pasaulei, tu esi viens. bet nebaidies, tu esi skaists.
es daudzkārt baidījos un skumu vakaros. mazs stariņš pavīdēja manā tumšā telpā. pavērās mans aizkars, acis žilbināja. tik daudz un pat vēl vairāk ieguvu es kādu. .. un nu viss izsapņots. nav skaistā vairs. ir tavas maigas rokas atkal raupjas. kāds maziņš sapnītis gandrīz vai salauzies. |
| 6:40p |
brien pēc savas laimes pats.
cik daudz spēj jūra atdot viļņus,
cik daudz spēj rudens lapas birdināt,
tik vienmēr kaut kas mazliet pietrūkst,
kad tevis istabā vairs nav.
***
klau, zini? šobrīd sēžu kaila vannā.
vai nāktu tu ar mani atveldzēties?
ak, muļķa puika, tu! un tādi visi,
kas neprot sievišķību savaldīt.
labrīt! un paver acis, mīļotais!
jau diena aust, bet es vēl gaidu.
skūpstu sniedz un satver manas krūtis,
jūti? vai tad alus tev ko tādu sniedz?
***
tu man parādīji, kas ir salda mīla,
un arī to, ka tādas nemaz nav
grūti teikt, ka tās vairs nav,
bet grūti dažbrīd noticēt, ka tāda vispār bijusi starp mums |