| 5:37a |
nakts, laiks. spārni. es esmu Tavs krieitors.
nakts nogurdina, sāpina, taču rīts attīra. un ir vērts pavadīt tās negulētās neprāta stundas, lai iegūtu to sajūtu - sajusties neizkrāsotam un vēl nebijušam, nenotikušam.
laiks - kaut kas, kas Mūs šķir. laiks atrauj, laiks attālina, laiks skumdina un liek ilgoties. gaidīt nozīmē rēķināties. ar Tavu klātbūtni. ir vienkārši ļoti labi, kad esi blakus. paldies, ka esi!!
- Tu liki man noticēt, ka mīlestība ir īsta, pasaulē ir iespējams sastapt kādu, kam ir vērts veltīt savu dzīvi. varbūt tas rozā stikls ir pārāk biezs, un es vēljoprojām lidinos tur augstu debesīs starp mākoņiem un zvaigznēm, bet tomēr ne tik augstu, lai saule izkausētu manus spārnus. tādēļ bailes krist es neizjūtu.
'ja tevis nebūtu, man pietiktu ar prātu, bet, skumstot vienatnē, es tevi izdomātu' vārds vārdā. smaržu un pieskārienus jūtu vēl ilgi pēc Tavas aiziešanas. |
| 11:38a |
reizēm.. kad tā visa tik ļoti pietrūkst. krūze.
es uzzīmētu 'krūzi siltu jūtu',
caur pirkstiem siltumu es tvertu.
es uzzīmētu 'krūzi siltu jūtu',
tās krūzi pārpildītu.
vai vēlies sajust siltu krūzi?
vai varbūt vēlies krūzi siltu jūtu?
lai tase kafijas man nelaupītu prātu,
es sapņos Tevi apciemošu.
Tu cēlies, kad es gulēt gāju,
bet pārdomāju - alku reibinoša rīta.
no taureņa es spārnus aizlienēju,
pa Tavu logu ielidoju
un lietu istabā es izdomāju,
kas manu miegu aizskalotu.
pa malkam, lūdzu, katru rītu
no manas jūtu krūzes padzeries!
lai negulētas maija naktis
atmiņā man Tevi neatsauktu. |