Ar lielu satraukumu "pilnīgi legālā ceļā" ieguvu savā īpašumā japāņu (šausmu) filmu "Dark Water". Ideja par šo filmu tika gūta no cibiņa iekš cita cibiņa dienasgrāmatas komentāriem, kura, kā es sapratu, bija izslavēta kā laba "The Grudge" konkurente.

Sižets:
Filma stāsta par divām meitenītēm no divām atšķirīgām pasaulēm - viena no meitenītēm tiek attēlota kā ļoti jauks un dzīvīgs bērns, bet otra kā ne īpaši dzīvīgs. Katrai no meitenītēm pieder kas otrai ļoti iekārojams.. somiņa vienai un māte otrai. Un tad nu tālāk tiek attēlota savstarpēji iekārojamo resursu sadale starp abām pusēm.

Iespaidi:
Spriedze... gaidīju spriedzi... ilgi gaidīju, ļoti.. tik ļoti, ka laikam pats to spriedzi beigās biju piedomājis. Šausmas... šausmas radās no tā, ka laikam sen nebiju redzējis šķībacainu meitenīti dzeltenā lietusmētelītī, kurai bija paradums pazaudēt savu sarkano somiņu visneiedomājamākās vietās un kurai ļoti patika ūdens un paslēpes. Slēpās viņa tik labi, cik vien meitenīte var labi slēpties viņas vecumā - viņas slēptuvi es atklāju jau gandrīz pašā filmas sākumā.. Vēl meitenītē es saskatīju īstu ūdenslīdējas talantu - viņa lieliski redzēja duļķainā ūdenī un mācēja ilgi aizturēt elpu. Vienīgi bija redzams, ka ilgā uzturēšanās ūdenī bojā viņas ādu (bet ne unikālo un ātro pārvietošanos). Filma ir ļoti grūti pieskaitāma jebkādam žanram, jo nevar saprast uz ko tad īsti ir likts uzsvars - uz drāmu, vai arī uz "šausmām". Es to drīzāk nosauktu par "šausmīgu drāmu" :)

Rezumē:
Vīlos, kaut arī 1 vai 2 momenti bija tīri ok priekš tā žanra ko cerēju sagaidīt no šīs filmas.