|
[15 Dec 2007|23:37] |
pēkšņi tāda griezsirdība.
tāda muļķe.
|
|
|
[27 Nov 2007|21:48] |
lai savu mājupceļu padarītu kaut vai mazliet atšķirīgāku, es vnk eju kājām.
manā trolejbusā vairs nekas interesants nenotiek, vai arī es vienmēr guļu.
es gribu uz krimu.
un jaunu mūziku.
pārāk daudz saistās ar veco, man vajag kko jaunu, pavisam jaunu.
|
|
|
[24 Nov 2007|00:07] |
| [ |
music |
| |
S.Rahmāņinovs |
] |
vai man kļuva mierīgak un vieglāk? -jā!
vai es spēju mainīt kko savās sajūtas? -domāju, ka nē.domāju, ka nemaz nevajag.
vai tomēr man ir mazliet skumji? -jā!bet tā viegli skumji.
īstenībā, pat negribas domāt.lai tak ir kā tam ir jābūt.
|
|
| ziniet kā es jūtos? |
[19 Nov 2007|22:00] |
bezgala skumja un tukša.
vai drīzāk pārpildīta ar jūtām.
|
|
|
[20 Oct 2007|00:02] |
|
gribas skūpstīties.
|
|
| Мне нравится |
[10 Sep 2007|21:05] |
satinusies savā tumši zilājā šallē kā naksnīgās debesīs.
es šovakar klusi piedomāju par sava stāsta jauno varoni.tik pārsteidzoši, ka viņš tik ļoti līdzinās "viņai".
dažiem rakstniekiem viens un tas pats varonis dzīvo vairākos romānos, stāstos..
tas izdzīvo pilnīgi dzīvi.pilnīgi pats sevi.
un nu, protams, ka nobirdināju asaru par filmu, bet vairāk ne tas, ka asara, bet tas, ka žņaudzās sirds pārpilnībā.
manī miers.tik neticams.esmu mājās jau kuro dienu.slima..
man patīk, kad balss ir aizlikta, zema un skaņa nāk ārā pa nāsīm.
tāda tā man varētu būt mūžīgi.
visiem jau liekas, ka esmu noraudājusies, kad dzird mani telefonā, bet man jau vienalga.galvenais, ka pašai tīk.un vēl man patīk mana roozā krūze.mhm!
miers gandrīz par visu.
neko īpaši negaidu, ja nu vienīgi trešdienu.to gan.to gan..
tā šķiet būs mana viena no mīļākajām dienām nedēļā.
vēl es atcerējos tikko kā viņai tulkoju vienu no smeldzīgākajām krievu dziesmām.
rudenīgāko, man šķiet.
tas gan man iespiedās atmiņā.
patīk man tā pa īstam un no sirds ar atmiņām dzīvot.
Tu mani iedvesmo.
|
|
|
[24 Aug 2007|18:26] |
Tu neteiktu.
Tu visu noklusētu.
Katru manu pieskārienu.
Katru manu tirpu pirkstu galiņos.
Noziedējušu.
Tu neko man neatstātu.
Bet man ir vēl kāda sajūta,
ka apmaldījusies es sirds pāpalikumos,
gardajos kumosiņos.
Sajūta, ka izdegšu kā svece.
Tavā azotē,
kur mājo eņģeļi.
Sajūta, ka nav turpinājuma.
Nav turpinājuma Tava,
manam pieskarienam.
Manam prātam Tavā pakrūtē.
Sajūta.
Sajūta,
ka Tevi pazītu.
un tomēr par svešu, lai mīlēt varētu.
Spētu.
Paspētu.
Es aptaustu Tavu brīvību. Kā savu.
Un tomēr par svešu,
lai teiktu, ka manu.
Es Tevi nezinu un neesmu redzējusi. Un gaidu kā pazītu.
Kā savu.
Kā brīvību.
Es aptaustu laimību.
Manas sienas elpo ar domām. Neuzklausītām.
ar Tevi.
Un Tu man neteiktu,
ka mirstu vienatnē.
Putnu sapratnē.
Neredzamu dvēseļu klātbūtnē.
Tu man neteiktu,
ka vajdzīga esmu.
Tu man neko neatstātu.
manā vienatnē.
|
|