|
[24 Aug 2007|06:26pm] |
Tu neteiktu.
Tu visu noklusētu.
Katru manu pieskārienu.
Katru manu tirpu pirkstu galiņos.
Noziedējušu.
Tu neko man neatstātu.
Bet man ir vēl kāda sajūta,
ka apmaldījusies es sirds pāpalikumos,
gardajos kumosiņos.
Sajūta, ka izdegšu kā svece.
Tavā azotē,
kur mājo eņģeļi.
Sajūta, ka nav turpinājuma.
Nav turpinājuma Tava,
manam pieskarienam.
Manam prātam Tavā pakrūtē.
Sajūta.
Sajūta,
ka Tevi pazītu.
un tomēr par svešu, lai mīlēt varētu.
Spētu.
Paspētu.
Es aptaustu Tavu brīvību. Kā savu.
Un tomēr par svešu,
lai teiktu, ka manu.
Es Tevi nezinu un neesmu redzējusi. Un gaidu kā pazītu.
Kā savu.
Kā brīvību.
Es aptaustu laimību.
Manas sienas elpo ar domām. Neuzklausītām.
ar Tevi.
Un Tu man neteiktu,
ka mirstu vienatnē.
Putnu sapratnē.
Neredzamu dvēseļu klātbūtnē.
Tu man neteiktu,
ka vajdzīga esmu.
Tu man neko neatstātu.
manā vienatnē.
|
|