|
[24 Jul 2007|01:09pm] |
Par tiem mūžīgajiem sapņiem.Un dienām un naktīm mēs par tiem.
Par tiem, jo tā ir ticība.
Par tiem, jo vēl tikai to un viss būtu pilnība.
Es eju viena ar saviem sapņiem.Ar savu vienu vienīgo un miljardiem mazo.
Un katrs man pretīnākošais cilvēks ar savu vienu vienīgo un miljardiem sapņu.
Un katram tie ir visskaistākie un patiesākie sapņi. Visskaislīgākie.Vissklusākie.
Mēs visi esam tikai sapņi.Miljardiem ejoši, nākoši, aizejoši, atnākoši.
Sapņi, kas piepildās, ja tie vispār piepildās nezūdot.
Sapņi, kas nepiepildās paliekot.
Sapņi, kas izgaist.
Mirst.
Zaudējas.
Dzimst.
Mēs esam sapņi.Katrs kādam, katrs pa vienam.Vientulīgi gaidot sevis piepildīšanos.
Jo mēs esam vieni.Tikai laimīgākajos brīžos saaugam kā nedalāmi.Un pēc laika atkal katrs par sevi.Savās dienās un nedienās.Jauni un veci.Sapņi.
Un varbūt kādam mēs piepildāmies.Par laimīgākajiem.
|
|