wiatryga - ādamsoniski rotaļu prieki

jā.. tāda liktens spēlīšu sajūta. es nezinu gan, vai varu teikt, ka to dara Dievs, jo man šķiet, ka Dievs tomēr nav mazais bērns.
Un, prātīgā vecumā būtot, tas taču būtu radījis cilvēku vienu un pašpietiekamu, neievainojamu un ievainot nespējīgu.
Lūk, jo es arī neticu, ka radītspēja ir iespējama vienīgi caur bezādasstaigātspēju un to totālo trauslumu, kāds mūsos nereti iestājas, īpaši, kad ledum spīd cauri,
īpaši, kad gaismai jau sāk zust lapas, kur spēlēties.