sestdienas darba stundas pilsētā

« previous entry | next entry »
May. 16th, 2015 | 12:51 pm

Vakar mani uzrāva no pirmā miega tie skaļie mazsmadzeņu radījumi ar cienīgo uzvārdu.
Pēcāk aizmigu raudot - ir tomēr pazemojoši Zemgales saimniekdvēselei (kā esmu sapratusi) nakšņot šaurībā ZEM kaut kādiem neietekmējamiem drambļiem. Šodien tie par mata tiesu neizpostīja mana bērna diendusu un manas attiecīgi vienīgās darbstundas, kad esmu kaut cik pie pilna prāta.

(Ir gan dzirdēts, ka "pazemojoši" ir sieviešu izdomāts jēdziens visādām sadzīves nebūšanām. Var jau būt.)
Es biju tik nikna, ka uzmetu viņiem uz mašīnas zilu zīmuli.
No puķupoda. [..] Tā es redzu SAVALDĪBU.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {2}

kalevala

(no subject)

from: [info]kalevala
date: May. 16th, 2015 - 01:27 pm
Link

tad zemgales saimniekmeitai jāmeklē kāda bajārmāja un jāpošas prom no pilsētas. pilsētā un – jo sevišķi – dzīvoklī vienmēr būs kāds traucēklis. ideālu dzīvokļu nav.

Reply | Thread


wiatryga

(no subject)

from: [info]wiatryga
date: May. 16th, 2015 - 01:35 pm
Link

tieši tā!
vispirms - tiesības, tad auto,
tad uz laukiem prom - lai savu laiku varu plānot
neatkarīgi no tā, vai citi mājienieki vēlas pilsētot vai laukoties.
bet man vēl arī šķiet, ka ir, kā saka, "kulturāli cilvēki" un tādi - ne visai :)
kas met zīmuļus pa logiem vai auro visur, kur vien aurojas, īpaši jau kāpņu telpās.
Un ir tādi īpaši kulturāli, tie ir lemurīgāki, kas pat veļasmašīnu nedarbina vēlu vakaros,
jo iedomājas par citiem, kaut vai paši ir īstas pūces un varētu tak diet līdz rītam,
barokenroļus klausīdamies.

Reply | Parent