14 May 2009 @ 09:54 am
Muļķibas deviņos no rīta, kas jau pēc uzrakstīšanas vairs nebūs tā pati patiesība...  
Bet vispār jūtos mazliet salauzts. Piezogas domas, ka negribu nekādu lielo, skaisto, patieso dzīvi, vienkārši dodiet man būdiņu mežā, savu ikdienas darbu un grāmatu vakaros. Pa kuru laiku jaunības vēlmes nomaina vienkārša piezemināšanās? Laikam jau par ātru pienāk tāds nogurums un tu vienkārši sāc atteikties no sapņošanas un visa parējā, pamazām samierinies un lēnām ieslīgsti tajā parastībā, ko esi tā kritizējis.
Un daudz taisnības tam nogurušās paaudzes manifestam.