Sapnī es biju citā pasaulē, kas bija kāda paralēlā dimensija. Nezinu gan, kas tajā bija īpaši atšķirīgs, bet sapnī tas vienkārši bija skaidrs, kā jau sapņos - tu esi kaut kur citur. Un šajā paralēlajā realitātē bija bārs. Pie galdiņa sēdēja bariņš jaunu meiteņu. Un visām bija baismi sažuvušas, nokārušās deviņdesmitgadīgu sieviešu krūtis; viņas pat īpaši necentās tās slēpt, visiem rādot apģērba izgiezumus. Viņām esot sanāksme, kā uzzināju, sapnī apsēdies blakus.
Saprast nevar neko, ko tā zemapziņa man rāda. Kaut kādu zūdību, neizbēgamību?