Varētu teikt, ka dzīvoju mierā un harmonijā, ja tikai tam līdzsvaram, līdz ar brīnišķo pusi, nebūtu attiecīgi biedējoši dziļa otrā puse, kas gan ir tikai sajūta, viena doma, kuru var kaut kā aizmirst, vai vismaz pieklusināt, tikai ļaujoties šīs brīnišķās puses izbaudīšanai. Un tieši tas man arī ir padomā, cik nu iespējams. Vēl jāpievēršas rāmam grāmatu priekam.
piemest ledu