weatherer

sen neko te neesmu rakstiijusi. kaut kaads baigi aiznjemtais posms manaa dziiviitee. un visam veel piedevaam arii paarvaakshanaas. nu super.
prieks tikai par to ka beidzot kaada pastaaviigaaka maajvieta, nebuus jaashaudaas no vienas vietas uz citu.

tik daudz daraamaa, ka negribaas dariit neko. un vispaar taaa putra galvaa. jociiga man taa dziive...

shodien sarakstiijos ar e-mailiem ar sen neredzeetu cilveeku. patiesiibaa nekad dziivee neesmu vinju redzeejusi. Bet tik forshi bija atkal pakomuniceet ar vinju. dziive iet uz priekshu viss mainaas. vinjsh jau arii gjimenes cilveeks. nu jau divarpus gadus vinjam esot draudzene. nu prieks par vinju. :)

bet kaadeelj gan es nekad nespeeju atrast to cilveeku, to iisto un vieniigo. varbuut taa arii palikshu vecmeita....

veel seezhu darbaa, bet driiz jau doshos uz maajaam. Pa logu saskatu, ka taa kaa slapjas ielas, bet es ceru, ka kameer tikshu liidz maajaam lietus buus paarstaajis un vareeshu pabraukaat ar riteni vairaak iepaziit Ziepnieklana mazaakaas un lielaakaas ielinjas. Ja nebuutu piemeties klepus un balss nebuutu ciet, justos patieshaam fantastiski. Jaaatceraat tik ieskriet veikalaa nopirkt veel vienu dzijas spiciiti, pietruukaas, gribaas tomeer dzhemperi, taadu kaa domaaju, nevis taadus kaads sanaak. Bet buus tik smuks. Mans pirmais pashas adiitais dzhemperis.:)

Un beidzot esmu sapratusi ar kaadu cilveeku veelos buut kopaa, bet taadu veel man pagaidaam nav naacies sastpat, bet gan jau. Pagaidaam man ir labi arii vienai. Reizeem pat baisi metaas par to, cik ljoti man shaada dziive ir iepatikusies.

Man patīk, patīk, patīk... būt vienai. :) Jūtos patiesi fantastiski. Man laikam pavasaris izpaužas šādā veidā. :)

pagaidām neko nerakstīšu

Nu atkal ir saakusies darba nedeelja. brividenas bija visaa visumaa sakariigas. atklaaju sev ritenjbraukshasnas sezonu.:) tikai gjiimiiti pavasara sauliitee nedaudz apcepinaaju. :))

Un vakaraa satiku vinju, cilveeku pret kuru man ir iipashas juutas.cilveeku kuram esmu uzticiiga, bet kursh  nemaz neskaitaas mans puisis, bet vai tad tas ir svariigaakais? meec tik reti tiekamies, bet pat taas paaris stundas meenesii ir tik jaukas un ir tik liels atkalredzeeshanaas prieks. un tik lielas ilgas, kad tiek skaitiitas dienas liidz kaarteejaam vinja briivdienaam. un tik skumji, kad atkal uz laiku jaashkjiraas.

Un nu ir pilniigi skaidrs, ka attaalums un laiks nespeej shkjirt, shajaa gadiijumaa tas tikai veel vairaak satuvina. nu jau briiz buus 2 gadi, kopsh iepazinos ar vinju. Taa bija fantastiska vasara, tas pasaakums, kuraa vinju ieraudziiju..... vinjsh ir cilveeks ar tik sarezhgjiitu rakstutu, bet diezgan atklaats, pasaka ko domaa un kaa ir, reizeem ir saapiigi, bet toties tas ir patiesi. un tad rodaas jautaajums, vai labaak veelos dzirdeet shos saldos melus, kas jebkuraa gadiijumaa ir meli, vai tomeer patiesiibu... tad jau labaak izveelos patiesiibu.. meliem ir iisas kaajas.

katrs notikums kas saistiits ar vinju, manii iedvesh arvien lielaaku paarlieciibu, ka tomeer tur augshaa kaads ir...... nevar buut tik daudz sakritiibu...

shonedeelj darbaa ljoti daudz daba, bet uznaaca taads iekaariens taisiit tagad diplomdarbu, ka gribaas visus darbus mest pie malas un skriet uzmaajaam un taisiit d-darbu. vismaz kaadas idejas saak jonjot pa manu galvu. bet tas darbs, darbs, darbs, tik daudz liidz cetrurtdienai jaapadara. :(
sestdien iztudeejos beidzot pa ilgiem laikiem taa labi kaartiigi. veel shodien visas malinjas saap no lielaas dejoshanas. un vispaar bija taada jautriiba. nez vai citiem vija jautri, bet man bija ljoti superiigs gariigais un taa es tur viena pa pirti dejoju, citiem lielie prieki, un man jau arii liels prieks, ja kaadam prieks.
dzjemperim dabuuju izaardiit apkakl, jo neriktiigi biju saadiijusi, bet es nepaardziivoju nemaz, vismaz ir ko dariit. uiiii, man taapat ir daudz ko dariit. bet tas ir tik forshi, kad nav jaamirst nost no garlaiciibas. tas ir patieshaam superiigi.
vakar mani neviens neapsveica sievieshu dienaa, iznjemot bijusho draugu, bet no vinja neko negribeju.
bet cilveeks, nonkura gaidiiju kaut mazu sms, nedeva nekaadu zinju. varbuut ta man nemaz nav veerts cereet. bet peec kaada laikam jams atkal uzradiisies un atkal teiks ka nevajadzeeja laist valjaa un es buushu atkal spiitiiga un taa ivsu laiku pa apli....

gribu lai viš liek mani mierā. lai vairs neraksta, vispār aizmirst par mani.

bet to, kuru es gribu, nevaru dabūt. skumji.

toties ārā ir tik fantastisks laiks, ka nemaz negribās sēdet birojā, bet skriet ārā un baudīt sauli.

 

No rīta, braucot autobusā uz darbu, pie tirdzniecības centra Origo pamanīju nepatīkamu skatu, uz vienas sienas bija saakstīti kaut kādi ķeburi, nu uznāca tādas dusmas. Šausmīgs riebums rodas pret tādiem cilvēkiem, kas šitā pieķēza mūsu valsti. nekad laikam tādus cilvēkus nesapratīšu.

Bet no rīta pamodos ar labu garastāvokli. Vakar līdz diviem naktī adīju. Pabeidzu adīt džemperi, ātliek tik sašūt un apkakli pieadīt, un tad jau man pirmais džemperis būs gatavs. Nu tāds prieks.

Un šodien jau piektdiena. Jāpadara visādi darbiņi un tad jau brīvdienas. :)

esmu viena. un nav jau taa ka nepatiik, bet ir tik savaadi, kad nav taamiilljotaa cilveecinja. taadas shausmiigas ilgas peec miiljuma.

vēl japadara šādi tādi darbiņi un tad pievērsīšos dienasgrāmati

hmmm.

vēl jau nav īstas skaidrības kā šeit viss darbojas, bet gan jau ka ar laiku....