Nu atkal ir saakusies darba nedeelja. brividenas bija visaa visumaa sakariigas. atklaaju sev ritenjbraukshasnas sezonu.:) tikai gjiimiiti pavasara sauliitee nedaudz apcepinaaju. :))
Un vakaraa satiku vinju, cilveeku pret kuru man ir iipashas juutas.cilveeku kuram esmu uzticiiga, bet kursh nemaz neskaitaas mans puisis, bet vai tad tas ir svariigaakais? meec tik reti tiekamies, bet pat taas paaris stundas meenesii ir tik jaukas un ir tik liels atkalredzeeshanaas prieks. un tik lielas ilgas, kad tiek skaitiitas dienas liidz kaarteejaam vinja briivdienaam. un tik skumji, kad atkal uz laiku jaashkjiraas.
Un nu ir pilniigi skaidrs, ka attaalums un laiks nespeej shkjirt, shajaa gadiijumaa tas tikai veel vairaak satuvina. nu jau briiz buus 2 gadi, kopsh iepazinos ar vinju. Taa bija fantastiska vasara, tas pasaakums, kuraa vinju ieraudziiju..... vinjsh ir cilveeks ar tik sarezhgjiitu rakstutu, bet diezgan atklaats, pasaka ko domaa un kaa ir, reizeem ir saapiigi, bet toties tas ir patiesi. un tad rodaas jautaajums, vai labaak veelos dzirdeet shos saldos melus, kas jebkuraa gadiijumaa ir meli, vai tomeer patiesiibu... tad jau labaak izveelos patiesiibu.. meliem ir iisas kaajas.
katrs notikums kas saistiits ar vinju, manii iedvesh arvien lielaaku paarlieciibu, ka tomeer tur augshaa kaads ir...... nevar buut tik daudz sakritiibu...