we
we
- 18.1.05 22:42
- nu.. bijām snovot :)
kalns, traki sāpīgi kritieni, bet man riebjas īdēt un čīkstēt
pēdējais kritiens, es nevaru piecelties, džinkst galva un pulsē vieta kur atrāvos ar dēli, [nezinu kādā vaidā tas varēja notikt, nepiefiksēju. no malas noteikti: jauks kūleņveidīgs atsitiens pret zemi]
tātad - es palieku, es nevaru, es dzirdu tavus soļus, atveru acis un tur jau tu esi - turi mani, piecel sēdus. es elsoju. [ja tevis nebūtu bijis, būtu daudz sliktāk]. mēms paldies.
bet tu biji klāt, atskrēji un - man vairs nebija bail.
ar tevi, tā vien liekas, esmu gatava darīt visu.
-
0 runājarunā ar mani
- ---
- 18.1.05 02:14
- hmm. tu mani izspiego? paskaties vai esmu online un tad klusi pazūdi pat ziņu neatsitis. dīvaini, dīvaini.
upd. viss ir mīļāk nekā šķiet - tu ieslēdzi datoru lai apskatītos vai es nesmu devusi nekādu ziņu par to, vai tieku rītdien. un es nebiju, jo biju aizņmta čatojot ar klasesbiedriem. tas, protams man tobrīd likās svarīgāk.
-
0 runājarunā ar mani
- 16.1.05 22:05
- man riebjas kad cilvēki jautā - vai jums tur viss tā nopietni?
man nav ko atbildēt, paraustu vien plecus.
nevar taču lasīt otra domas, ne arī nodefinēt savas izjūtas un vēl vairāk - pareģot nākotni
-
*klausos : sandspider - realism
-
0 runājarunā ar mani
- 15.1.05 23:14
- 1 mūsu stunda=ceturtdaļminūte
-
0 runājarunā ar mani
- 15.1.05 23:13
- man ļoti patīk vērot tevi kamēr tu man palīdzi stingrāk aizsiet slidas
-
1 runājarunā ar mani