- 18.1.05 22:42
-
wenu.. bijām snovot :)
kalns, traki sāpīgi kritieni, bet man riebjas īdēt un čīkstēt
pēdējais kritiens, es nevaru piecelties, džinkst galva un pulsē vieta kur atrāvos ar dēli, [nezinu kādā vaidā tas varēja notikt, nepiefiksēju. no malas noteikti: jauks kūleņveidīgs atsitiens pret zemi]
tātad - es palieku, es nevaru, es dzirdu tavus soļus, atveru acis un tur jau tu esi - turi mani, piecel sēdus. es elsoju. [ja tevis nebūtu bijis, būtu daudz sliktāk]. mēms paldies.
bet tu biji klāt, atskrēji un - man vairs nebija bail.
ar tevi, tā vien liekas, esmu gatava darīt visu.