we

19.3.06 22:57
Jau vairākas dienas nevaru tikt vaļā no domas, atmiņu stērbeles, kas uzpeldējusi nevietā un nelaikā. Kā jau viss sliktais - nāk un uzrodas vienlaicīgi. Tā sajūta - pārstāt kādu mīlēt. Tā, ka vislaik ir bijis, bet pēkšņi attopies, ka vairs nav. Man liekas, tas ir pats briesmīgākais, kas vien var notikt. Varbūt pat tam, kurš beidz mīlēt, briesmīgāk nekā tam, kurš vairs netiek mīlēts. Tā ir rīcība bez pamatojuma, nekad jau tik spēcīgām emocijām nav pamatojuma. Un man tik bail no šīs sajūtas, kas klusi piezogas un pamazām paralizē visas siltās jūtas. Pat nemīlēšanas atmiņa bija ledaini drebinoša. Tā lika piekļauties Tev tuvāk un sajust, ka Mīlu vairāk nekā jebkad, ka viss ir kārtībā.

tā, uzrakstīju, tagad varu aizmirst

Bet tā jau neko, klausos Cake.
0 runāja runā ar mani

==
19.3.06 22:30
Tāds apjukums man iestājies. Nekas slikts nav noticis, bet sajūtas ir mainījušās. Galvenokārt pret sevi. Neredzu sevi kā iederīgu nekur un nepatīku pati sev. Zinu, minka, ka Tev tas nepatīk, bet pagaidām tā ir. Visi darbi un mācības katalizē negatīvo.
Un tu - tu esi padarījis mani atkarīgu no sevis. Daru visu, kā patīk vai patiktu Tev, kāri tveru katru Tavu teikumu. Bet šībrīža īdēšana gan traucē.

mm
aizmigt ar Tevi, visa Tava, tik sapņains miegs.
0 runāja runā ar mani

I'm back :)
15.3.06 21:53
Es rakstīšu. Kaut vai tāpēc rakstīšu, ka tā būs vieglāk definēt. Nav tā, ka man nav bijis ko teikt visu šo laiku, bet ik reizi kaut kas ir atturējis - parasti nogurums. Lietas ir tik ļoti mainījušās, bet tomēr vēlme piefiksēt izjūtu kripatiņas nav zudusi. Tagad lasu agrākos tekstus, kas tepat visur izmētāti un brīnos, apbrīnoju savi pagātnē. Nu lūk, atceroties cik lielu prieku man rakstīšana sagādāja agrāk, mēģināšu atgūt šo izpausmes formu.
0 runāja runā ar mani

25.6.05 11:19
Man visa tava mūzika asociējas ar tevi. Nekad neko tādu neesmu klausījusies bet tagad pierodu.

Jāņi bija super, neprasās vārdi, nezinu kā tur ar jāņu nakts sapņiem, bet manējais bija briesmīgs. Tev bija ballīte lielā pilī kur tu dzīvoji. Un vēl tev bija ģimene - sieva un trīs meitas. Es biju tava mīļākā un mums bija dēls Matīss. Ballītes vienā momentā tu man pateici ka nevēlies jaukt ģimeni un tāpēc mums viss jāizbeidz. Briesmīgi raudāju un tad pamodos. Gulējām mašīnā guļammaisos jo kūtsaugšā sienā bija pārāk blīva odu armija. Metu ozolā vainagu, sanāca 6 gadi. Viss tik smieklīgi mīļi. Futbols, volejbols, nemitīgā ēšana. Un es pat alu dzēru - Carlsbergu, bet tikai ar tevi. Un atpakaļceļā no jūras ap 3 naktī mēs dejojām polku un valsi uz lauku ceļa. Un runājam DAUDZ muļķības. Ejot cauri Vilku kalnam tu izdomāji ka jānobiedē māsa ar draudzenēm. fun :) no rīta spirdzinošs peldējiens jūrā. un papardes zieds protams vecajā dzīvoklī. īpašāk nekā parasti. Jo ir taču jāņi ;)

un es tāāāā mīlu.. :)*
*klausos : Cassidy - I'm A Hustla (Hustla's Anthem)
0 runāja runā ar mani