we
we
- 19.3.06 22:57
- Jau vairākas dienas nevaru tikt vaļā no domas, atmiņu stērbeles, kas uzpeldējusi nevietā un nelaikā. Kā jau viss sliktais - nāk un uzrodas vienlaicīgi. Tā sajūta - pārstāt kādu mīlēt. Tā, ka vislaik ir bijis, bet pēkšņi attopies, ka vairs nav. Man liekas, tas ir pats briesmīgākais, kas vien var notikt. Varbūt pat tam, kurš beidz mīlēt, briesmīgāk nekā tam, kurš vairs netiek mīlēts. Tā ir rīcība bez pamatojuma, nekad jau tik spēcīgām emocijām nav pamatojuma. Un man tik bail no šīs sajūtas, kas klusi piezogas un pamazām paralizē visas siltās jūtas. Pat nemīlēšanas atmiņa bija ledaini drebinoša. Tā lika piekļauties Tev tuvāk un sajust, ka Mīlu vairāk nekā jebkad, ka viss ir kārtībā.
tā, uzrakstīju, tagad varu aizmirst
Bet tā jau neko, klausos Cake.
-
0 runājarunā ar mani