we

5.1.05 00:23
tu vienmēr ļauj/liec man izvēlēties un dažreiz tas kaitina. es baidos uzņemties atbildību, es nezinu, kas tev patīk.

bet man ļoti patika kā toreiz - bija laiks līdz vilcienam - kādas 40 minūtes. tu teici iesim pastaigāties un vedi mani iekšā stokmanā. tad lejā pa trepēm un gar kanālu, pa tuneli, kur nedaudz bailīgi. es nesapratu gājiena mērķi, kautkur ellē ratā.
skatiens pa labi - lifts. lifti taču ir mūsu stihija :) it īpaši tie ar spoguļiem, kuros var vērot. tātad - augšup uz autostāvvietas jumtu. brauciens salīdzinoši ilgāks kā parasti, bet tomēr par īsu - mums vienmēr pietrūkst dažas sekundes.
no augšas pavērās laba panorāma uz naksnīgo pilsētu, bet ne tik fascinējoša kā tavs smaidošais acu skats.

tapa daudz skaistu bilžu, kuras tagad ir tavā fotoalbumiņā [par to, kā dāvanu, es arī ilgi ilgi šaubījos. gribēju būt mīļa bet ne pārāk uzbāzīga. secināju ka galīgi nepazīstu tevi].

man patīk ar tevi skūpstīties, pār ādu pārskrien silti drebuļi.
*klausos : Bruce Springsteen - Secret garden
0 runāja runā ar mani