ne me quitte pas,

Prieks, ka barjeras pamazām krīt. Nezinu, cik ilgi šāds spārnots garastāvoklis man būs, bet jāizmanto, kamēr varu. Tagad saprotu, ka jebkura prakse tiešām ir noderīga, un ceru, ka tas parādīsies rīt, kad jaunās muzikālās un sevis savākšanas iemaņas būs jāparāda ne tikai sev, bet arī citiem. Nezinu, kas tas bija, kas iepriekš būvēja sienas starp mani un citiem un vispār manī pašā, bet priecājos, ka tās sāk brukt. Gribu cilvēkus! Protams, dažbrīd gribu arī prom no viņiem, bet tas ir normāli, jo apzinos, ka mums ir kas kopīgs - tikumi un netikumi. Un tas nav ne labi, ne slikti.