ne me quitte pas,

Eiropā un konkrēti Latvijā pastāv ne tikai ekonomiskās, bet arī tonna sociālo problēmu, kaut arī viena cilvēku daļa otru gluži uz sārta nededzina. Latvieši ir kūtri un īd pie sevis, kamēr šķietamais ienaidnieks nepienāk par tuvu. Un tie ir cilvēki, ar kuriem ikdienā kopā strādājam, tie, kuriem dodam vietu tramvajā, pat tie, kuriem pirms gulētiešanas uz vaiga uzspiežam buču. Jautājums ir - ko darīt? Stereotipi nerodas bez pamata, bet vai tiešām reliģiskā pārliecība vai ādas krāsa ir pirmais, ko mēs pamanām cilvēkos?