ne me quitte pas,

Laikam jāpagrūž malā mazās ikdienas negācijas un jāatceras arī tās labās lietas. Sāku tiešām novērtēt tās draudzības, kas ir pastāvīgas, bet ne uzmācīgas. Cilvēki, kurus varu nesatikt mēnešiem un nesazvanīties, bet satikt un atkal kopā čīkstēt un smieties. Varbūt tikšanās ar šiem draugiem nav nekāds garīgs ieguvums, bet emocionāls gan. Tā ir stabilitāte, tāda kā ģimenes izjūta; es zinu, ka pagriezīšos un draugs būs turpat. Varbūt tās ir vienīgās draudzības, kādas varu un gribu uzturēt.