ne me quitte pas,

ir dienas pēc garākām naktīm, kad viss šķiet tik skaists - literatūra, mūzika, vizuālās mākslas un paši cilvēki iekšēji un ārēji... kaut arī pats negribi kustēt ārā pat ne no savas istabas, bet tikai iekūņoties segā datora priekšā, izslēgt gaismas, iedegt svecīti, aizkūpināt vīraku un dzert jasmīnu tēju, kas smaržo kā vasara pat ziemas vidū. nākamais solis - izrotāt istabu ar krāsainajām lampiņām. šogad es būšu pro-ziemassvētku cilvēks. mandarīni un sniegs, aye!
ir tās mazās lietas, kas tomēr ir tik nozīmīgas laimes radīšanā.