ne me quitte pas,

nākamreiz, kad kāds jautās: - nu nu, vai jums abiem tur kas ir? -, jāatibld nevis ar ko pārapdomāti asprātīgu, bet ar - jā, mums ir draudzība, un vai tas nav lieliski?
draugu mīlestība neizslēdz aizkaitinājumu, tāpat kā to neizslēdz ģimenes mīlestība. bet, par spīti tam un vēl tam, ka mīlestība it kā ir tīri izskaidrojams ķīmisks process, tā tomēr ir skaista. vienalga, pret kādu vai ko tā būtu vērsta.

aizvien nemāku atbildēt uz komplimentiem, tikai tagad tos nevis noliedzu, bet atbildu ar diezgan sausu "paldies", jo citādi nezinu, kā. bet mani priecē, ka man apkārt ir tik daudz cilvēku, kas ir spējīgi citiem pateikt ko jauku. man ir prieks par viņiem un tai pat laikā par sevi, jo varu to piedzīvot.