ne me quitte pas,

baigajā kombainā esmu dzīvojusi pēdejā laikā. it kā stundas lāgā vairs nenotiek, bet kaut kā tās dienas pagājušas tā, ka nevarēju saprast - man tagad ēst vai gulēt? vai pa drusciņai no katra? neesmu bijusi tik aizņemta ar reāliem darbiem, bet laikam domas paņēmušas savu daļu laika. rīt pēdējā tiešām svarīgā diena šajā mācību gadā, piedevām laikam vissvarīgākā. mēģinu tad šo vakaru mierīgi veltīt domām par to un tiešām izgulēties. patiesi nezinu, ko sagaidīt.