atgaisma
May. 25th, 2009 | 07:33 am
From:: waterdog
dobjš, mežonīgs un sērīgs gārdziens izlaužas no manis un pamūk pagultē
ķermenis saliekts ar ķēdēm
tas atveras un izvāžas no iekšpuses uz āru
es akli skatos sevī, jusdams dzintarainas gaismas glāstus
tā es norobežojos no tā kas apkārt
apskauju gaismu, lai vairs nekad nelaistu vaļā
paliktu te, akls, iekšā
vēlīgā bezapziņā
te sudraba taka man priekšā
tur tūkstošiem lapu birst no kokiem lejā
vieglā vējā, savirpinot, aicinot manu dvēseli dejā
čukstot - tev bezgalība priekšā
ķermenis saliekts ar ķēdēm
tas atveras un izvāžas no iekšpuses uz āru
es akli skatos sevī, jusdams dzintarainas gaismas glāstus
tā es norobežojos no tā kas apkārt
apskauju gaismu, lai vairs nekad nelaistu vaļā
paliktu te, akls, iekšā
vēlīgā bezapziņā
te sudraba taka man priekšā
tur tūkstošiem lapu birst no kokiem lejā
vieglā vējā, savirpinot, aicinot manu dvēseli dejā
čukstot - tev bezgalība priekšā