Tā dziedāja Undīne

Šodien bija strītbola diena. Tā kā vakar bijām uz improvizācijas teātri, biju "mājās" pēc 11iem, un piecelties uz nulto stundu bija grūti, taču es to izdarīju, piedevām jau ap 7iem, jo Undīne mani izbiedēja, pēkšņi pasakot: "Undīn, tev ir nultā stunda?" - "Jā" - "Tad celies, pulkstens ir astoņi!" Pēc tam, kad noskaidrojās, ka viņai 7 vietā norēgojies 8, man tāpat vairs gulēt negribējās. Ja būtu bijis apzināts, tad joks būtu ļauns, taču tāpat - lielisks modinātājs!
Paspēju i ieiet dušā, i paēst, i somu sakrāmēt un steidzos uz stundu, kad, aizgājusi līdz kabinetam un paskatījusies pulkstenī, atcerējos, ka man ir nultā stunda, kas sākas 8os, nevis 7:40, gāju atpakaļ uz istabu, ieliku acis, uzliku ģīmi un no istabas izgāju tikai 8os, lai nokavētu pirmo stundu 4o reizi nedēļā (tas ir lāsts!), taču nebija īsti, ko kavēt, jo arī bioloģijas skolotāja bija izdomājusi likt mums pagaidīt minūtes desmit. Pēc nepilnām divām stundām, kur mācījāmies par tām pašām šūnām un audiem un kur Undīne atkal krāsoja savas rūtiņas savā rūtiņu kladē (šoreiz zilas un rozā) mums bija vēl angļu valoda, kur es izrādījos dabūjusi 7 par iepriekšējo kontroldarbu. Pēc tam laikam bija jābūt matemātikai. Mēs stāvējām pie klases un gaidījām Kreiceni, bet tā arī nesagaidījām, jo aizgājām, un labi vien bija, ka tā, jo viņas tāpat neesot bijis skolā. Fiziku mēs vienkārši piekāsām - nezinu, vai mīļais Uģis mūs meklēja vai arī nē, taču mēs īpaši necentāmies viņu meklēt. Tad vēl solfedžo un mūzikas teorija, kas nenotika, jo Lienīte aizvien esot slima (khemtamnuespiekrītukhem), tad divas ģeogrāfijas, no kurām atprasījāmies, un latviešu valoda, no kuras atprasījāmies. Kā arī klavieres, kuras nenotiek tāpēc, ka skolotājai laikam kaut kur jābrauc vai kaut kas kaut kur jādara, nezinu. Tāda, lūk, mums bija šī darbīgā diena, ko vairums pārējo skolēnu pavadīja un aizvien pavada strītbola laukumā. Rīt ekskursiju diena, kura arī mums ir brīva, bet tikai daļēji, paldies ķīmijas skolotājai. Vakarā Evijas dzimšansdienas svinēšana... jā, laikam jāatrod viņai kas dāvanu papīrā ietinams, tikai tad mēs ar Albertu varēsim pilntiesīgi doties uz tējas dzeršanu pie Lāča.