Tā dziedāja Undīne

Vēl viens skolas diena garām.
Atkal kaut kā nokavēju matemātiku, taču visu it kā sapratu un tā, un tā nu nonācām līdz 2. stundai, kam bija jābūt otrai matemātikai, bet kas bija ugunsdrošības instruktāža. Tīri interesanti un, protams, noderīgi, ja vien, nedod Dievs, man ar kaut ko tādu būtu jāsastopas. Pēc tam - literatūra, Urža atkal runāja, pildījām darba lapas, nekā īpaša. Vācu valoda - pirms stundas puslīdz samācījos, bija klasiskās mazās lapiņas, dabūju 8. Diezgan jauks fakts. Tad laikam pēc saraksta sekoja solfedžo. Protams, Vanaga bija saslimusi, mūs bija jāmāca kaut kam citam, bet, tā kā 15 minūšu laikā šis Kaut Kas neieradās, mēs gājām prom. abas ar Sofiju šo brīvo laiku, izmantojām, mācoties Dubru 621. klasē un māžojoties pie klavierēm. Tad vēl viena vācu valoda, kurā Undīne sēdēja ar visnotaļ uzskatāmu wtf izteiksmes piemēru sejā. das, der, die, des, dem, dum, bum, blāblāblfknjrs. Sveika, Gauja. Jutos tik veikla kā govs pie kapiem. Brīvstunda, kurā man ielika klavieres. Paspēlēju gammiņas, Bahu, parunājos ar skolotāju... Tad sociālās, uz kuru lielākajai daļai zēnu, strītbola čempja dižajiem orgānistiem, labpatikās neierasties, jo viņi, redz, aizgāja iepirkt milzu smago basketbola groza tīkliņu. Atkal muldējām, rakstījām par ētiskajām vērtībām un kā tās iemācīties ģimenē. Tad koris, kur gāja... kaut kā. Tagad, paēdusi un gatava ķerties klāt vācu valodai, sēžu pie 411. Biju domājusi mācīties šeit, vismaz vācu valodu, taču dators lādējas ārā, vēl kādi 5 proči palikuši, tāpēc - uz redzīti, nāpšļi, dodos es iegrimt slimajos murgos par kaut kādām zilām vēstulēm.