Tā dziedāja Undīne

Šodien bija skaista diena par spīti tam, ka, ieraugot Jāni ar konfekšu maisiņu, kad blakus stāvēju es ar nekādu nojausmu par šodienas datumu, man gribējās sasist savu galvu pret sienu. Tā sākās ar "Katjušu" modinātāja lomā, gaismu logā (pamosties pusgaismā - svēētki!), dušu, vingrošanu, brokastiņām, matemātiku, literatūru (skolotāja ieviesusi man jaunu atzīmi - 10 ar plusu, wooho! :D), un tad braucām uz Gētes institūtu. Patīkami bija paklausīties skaistā, tīrā vācu valodā un pat kaut ko saprast... pēc tam gan stāstītāja pārslēdzās uz latviešu valdou, un, kad mums bija jārakājas pa bibliotēku, cenšoties pēc iepsējas ātrāk atrast atbildes mums uzdotajiem uzdevumiem, mana dižā flegma man atkal lika kaunēties. Bet es dabūju trīs jaukas piespraudītes "quatsch", "toll" un "prost", kā man mazliet pietrūkst dzīvē. Locekļi gan atsala - -20 grādi manām ciskiņām nemaz nepatīk.
Šodien man bija tā iespēja iegādāties "0 Lienīšu par 2 cenu!" akcijas cenā - 1. stundā bijām institūtā, uz otro Vanaga laikam mūs nesagaidīja.
Airai šodien bija tīri labs garastāvoklis, un, par spīti tam, ka 1. zemie alti bijām 2,5, atbildības sajūta man lika būt vēl centīgākai. Patika arī iespēja parunāt.
Vakars ar Laimoni bija jauks. Sušīīī un sarunas. Tiesa gan, īsti normālu sarunu mums tā arī aizvien vēl nav bijis, lai arī mēģinu runāt no sirds un kaut ko pateikt no tā, kas sautējas iekšā. No sirds, bet nepatiesi. Tā gribas ar kādu parunāt, gribas, lai sadzird. Bet nedaudz bail, ka sadzirdēs.
Pie klavierēm šovakar jutos jauki. It kā varētu viņām pastāstīt, ko jūtu. Vēl neveiklāk nekā ar vārdiem, bet man šķiet, ka mani saprata.