Tā dziedāja Undīne

Jā, daudz miega ir labi, bet ka man tik ļoti nāks miegs arī šorīt, es nebiju paredzējusi. Nē, nu, es jau arī līdz vieniem nosēdēju miljons.lv, maniakāli ķiķinādama, līdz mamma mani atnāca un aizdzina reizi par visām reizēm, bet es ceru, ka tik miegaina nebūšu katru šī gada rītu.
Bet nu jau esmu sen kā augšā, uztaisīju brokastiņas, palīdzēju sakopt aiz eglītes, kuru šovakar neģēlīgi novācām, un par to jūtos labi. Pēc tam izveidoju trepju uzkopšanas grafiku mums un kaimiņiem, un tad mamma mani uzaicināja pastaigā. "Vienkārši pastaiga kopā ar mammu" ir kaut kas tāds, kas pirms tad, iespējams, vispār nebija bijis. Mēs bridām, runājām ar suņiem, līkumojām, kāpām vairākos vietējas nozīmes Himalajos, varonīgi šķērsojām kupenas ceļmalās, metām lielus lokus, grūdām viena otru kupenās, skaļi ķiķinājām un brēcām un sastapām tikai vienu paziņu.
Tagad atkal sēžu te kā piepe ar savu mūziku savās ausīs un mēģinu sev ieskaidrot, ka būtu labi aiziet pie klavierēm, lai atkal neieslīgt tur, kur nevajag.