Tā dziedāja Undīne

Šodien man atkal bija kora diena. Pusdivpadsmitos izbraucām no mājām uz netālo Šlokenbekas muižu, pa ceļam vēl iebraucot veikalā un sapērkot šādus tādu gardumus "groziņam" (no kuriem daļu pat veiksmīgi - žīdu stilā - atgriezām mājās), divpadsmitos cauri visiem sniegiem jau bijām tur un drīz tikām arī iekšā dižajā muižā. Bet tur ir tiešām jauki - silti, plaši, skaisti, un akustika arī laba.
Nebiju pagājušo sestdienu uz mēģinājumu, mamma mani nelaida, jo nebiju vēl atkopusies pēc slimošanas, tāpēc mēģinājumā dažas dziesmas sev gandrīz, tā teikt, jaunatklāju. Bet koncerts, manuprāt, izdevās. Bet ne jau mēs tur tie galvenie. Pirmkārt, tas bija pirmais koncerts ar Jāni Ozolu, otrkārt, mums bija arī ciemiņi - Babītes jauktais koris "Atskaņa". Lieki teikt, ka man bija nevājš pārsteigumiņš, dziedātāju rindās ieraugot "bitīti Maiju" (skat. http://vimeo.com/10328911, zinātāji zinās), kā viņa pati sevi nodēvēja. Bet forši! Afterpārtijā arī pasēdēju, paēdu, paākstījos, padancoju, papļāpāju ar dažiem no mūsu jaunajiem draugiem, un tad nāca ekšena daļa - rotaļas. :D jau pirmā likās pat pārlieku interesanta - kaimiņu apgrābstīšana, bet otrajā mūzikas pavadībā uz priekšu tika padots maiss ar drēbēm, un tas, pie kura maiss atradās klusuma brīdī, vilka kaut ko no tā ārā un kaut kā kaut kur uzvilka. Vienam tika rūķīša cepure, vienam lakats, vienam urlu bikses, vienam krekls, bet Undīnei, protams, krūšturis. Pēc tam man vēl nācās dziedāt kopā ar vēl dažiem laimīgajiem "Es nenācu šai vietā" mikrofonā, nezinot vārdus.
Sāku šo ierakstu rakstīt vairāk nekā pirms stundas, tagad jau atkal esmu aizsēdējusies - skatījos video par kori "Maska" un izgājušā gada RDKS žetona video. Tagad klausos tiešām vecus ierakstus. Pilnīgi atstāju novārtā mācības, rīt droši vien skraidīšu atkal apkārt kā sajukusi un žēlošos, kas tik man nav jādara. Bet tas jau būs rīt.