![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} water_nymph wroteon November 18th, 2010 at 01:46 pm |
56.
Es gribētu strādāt par mūzu. Lidināties apkārt māksliniekam un tikt apbrīnota. Bet tikai labam māksliniekam, protams. Nevis tādam, kas par mākslas gatavošanu atcerētos reizi gadā un tad tāpat mestu man ar neizdevušajiem darbiem man. Gribētos tādu mākslinieku, kas strādā vakaros, tai pat laikā klusi, satraukti murminot, tādu, kas bez manis nevar, un tādu, kas man pasaka paldies un ļauj tāpat vien lidināties. Nezinu, kā ar tām maģiskajām mūzām tur ir, bet es gribētu būt mūza, kas ēd. Tāpēc mākslinieks arī varētu pacienāt mani ar kaut ko garšīgu, ko iegādājies par savu lieliskā mākslinieka prasmēm iegūto naudu.
Visu dienu vairāk vai mazāk staigāju ar savu cepuri uz galvas. Cik nu staigāju. Sēžu. Visu laiku sēdēju pie datora, dzēsdama veco vēstuļu kalnus draugos. Bija daudz kā jauka, bet piekodināju sev tiešām uzreiz izdzēs to, kas tāds nav, un vispār regulāri dzēst ziņas, jo apziņa, ka es mainos un izglītojos ir jauka, bet redzēt, cik tieši stulba es biju gadu vai pusgadu apakaļ, nav pārāk forši. :D
Brālis man vakar uzdāvināja novēlotu dāvanu - grāmatu un zīmuli. Uz zīmuļa rakstīta mūžvecā patiesība -"Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīhgi!", kas mani nu dikti uzmundrina, zinot, cik slaika niedrīte es esmu. :D Par grāmatu vēl neko nezinu, jo šorīt, kad gāju uz brāļa istabu to paņemt, atradu brāli, kas tajā jau bija ieracies līdz ausīm. :D
šorīt, kad tikko biju pamodusies, klausījos svētku dievkalpojumu blakus istabas tv. Pareizi Vanags teica - mēs turam viens otru sprostā, un, kamēr neesam atbrīvoti, tikmēr nespējam atbrīvot tos citus. Jācenšas nedarīt pāri citiem. Ar sīkumiem jau tomēr tā pasaule mainās, lai arī kā mēs to censtos ignorēt. Man taču tagad ir hipijcepure. Ja neprotu (negribu) saņemties veltīt sevi visu Dievam un darīt pasauli labāku tā, tad varu vismaz tēlot hipiju un sludināt mieru. Peace, nigga!
Laps ir, jāiet drusku pavingrot un atkal tamborēt zeķes.
Vakarā svētku koncerts. Ceru, ka tā laikā nesākšu klepot vai iesnas mani nenobeigs. Un vēlams arī nodziedāt pieklājīgi, lai Latvijai nav kauns.
(Read Comments)
Powered by Sviesta Ciba