Tā dziedāja Undīne

Sestdiena jau arī tuvojas beigām, uz šova "Dejo nost" reklāmas pauzi pienācu, lai apstāstītu, kas pa šo dienu noticis. Galvenais jau laikam tas, ka šodien bija kora "Vanema" pirmais mēģinājums, uz kuru ieradās jaunais diriģents, Cosmos rindu pārstāvis, slavenais oriģinālā vārda un uzvārda īpašnieks Jānis Ozoliņa kungs. Pirmās divas mēģinājuma stundas strādājām ar Tāli aka Tālivaldi Gulbja kungu, dziedājām viskautko, varēju šoreiz, atšķirībā no pirmā mēģa, dziedāt 1. altus, ne 2. Laime pilnīga. To gan nedaudz čakarēja blakussēdētāja, kam šis bija pirmais mēģinājums, četrdesmit gadus strādājusi par mūzikas skolotāju, bet nu tagad skan tā, ka, nu... labāk būtu zeķes adījusi, atpūtu izbaudījusi un dziedājusi ģimenes lokā. Bet, runājot tieši par to, kāpēc šis bija īpašs mēģinājums, Jānis radīja foršu iespaidu, un ceru, ka arī mēs neizskatījāmies pārāk nožēlojami. Kā jau viņš teica, - "Man ir daudz plusu, taču arī daudz blusu." Kā jau mums visiem. Kad sākās runas par projektiem, konkursiem un festivāliem, piemēram, Austrijā, es jau kļuvu pavisam rosīga. Mēs esam gatavi dziedāt, jā!