|
Mar. 28th, 2014|06:49 am |
Reizēm gribas ļauties, it kā padoties pašam savā priekšā un ļauties bezjēdzīgiem vārdu virknējumiem, kas pinas galvā un grib izkļūt ārpusē caur pirkstiem vai muti, un redzēt, kas no tā iznāks. Bet es esmu iemācījies sev neļaut, uzstādījis sev tādu noteikumu un tādu ierobežojumu. Iemācījies uzturēt iekšēju konfliktu kāda personīga iemesla dēļ, ko vairs neatceros (bet neatcerēšanās jau nav nekas cits kā noliegums vai apkaunojums).
Pavasara noskaņās šorīt klausos death doom un The Prize Of Beauty.
Vairāk par visu Skumju Akmeņus. |
|