|
Dec. 12th, 2013|03:36 pm |
|
Stāvot pie gājēju pārejas un gaidot zaļo gaismu, ar acs kaktiņu vēroju kādu vīrieti ielas otrā pusē, kas acīmredzami to negaidīja, bet apņēmīgi soļoja manā virzienā. Garāmejot mēs saskatījāmies. Nepalēninot soli, viņš ar zinošu smīnu, ko ūsas īsti neslēpa, izmeta vienvārdīgu janeviensnebraucdrīkstietpāri! un turpināja soļot. Viņš, protams, nevar zināt, ka sarkanā gaisma ir tikai iegansts. Man vienkārši patīk apstāties, it īpaši ņudzošas pilsētas vidū. Pārtraukt savu vienmēr mērķtiecīgo un pārlieku steidzīgo virzību no punkta A uz vienmēr iepriekš izlemto punktu B, pat ja nekur nav jāsteidzas. Sarkanā gaisma tam ir ļoti piemērota. |
|