|
Nov. 9th, 2013|02:22 pm |
|
Jūtos mazliet kā otrā plāna tēls kādā stāstā, kurā caur audioierakstiem, dienasgrāmatām vai vienalga ko mēs sekojam šim tēlam, kamēr viņš dokumentē kādu sērgu vai mentālu kaiti, un beigās, protams, ar to sasirgst un vēl pēdējiem spēkiem lakoniski cenšas to visu dokumentēt, un mums, atšķirībā no viņa paša, ir klaji redzams, kā šī sērga pārņem viņa saprātu. |
|