|
Oct. 26th, 2013|08:14 pm |
Aiz manis paliek pēdas zaļās sūnās. Es stāvu uz apsūnojušiem akmens pakāpieniem, kas ved iekšā aizaugušā dīķī. Priežu galotnēs šalc vējš un laikam šoseja. Debesis vēl ir pelēkas pēc lietus. Katra šūna raujas palikt. Līdzi nepaņemama sajūta. |
|