| |
[Aug. 11th, 2018|02:18 am] |
|
Griežos un griežos. Starp mirkļiem un cilvēkiem iedomājos, ka negribu sajukt prātā. Gribu zināt nogurumu un nesajaukt to ar izmisumu. Gribu doties vienalga kur. Gribu sajust, kā ir nebūt piesietam aiz galvas vai matiem kaut kādai idejai par sevi un savām robežām. Gribu naksnīgu, smaržīgu lietu. |
|
|