| Nēlaimīgs |
[Jun. 23rd, 2017|01:58 am] |
|
Laimes un mīlestības reibinošie tuvplāni, pēc tam atskurbums un viss tas pārējais. Runāju un daru dažādu mērogu muļķības, pats nezinu, kāpēc. Nokrītu uz mutes zālē, jo gribas. Runāju un runāju, visvairāk niekus, varbūt par daudz. Vislabāk ir pie jūras, pavadot rietošo sauli. Apsēžos balss attālumā un aizveros, bet pa īstam atveros. Atceros tautumeitu. Viņa skrien, zem viņas soļiem pret sauli put smalkas smiltis. |
|
|