| |
[Sep. 26th, 2016|10:17 pm] |
Pārlasu un domāju, kas tās par dienām, kurās esmu savā ādā?
Ilgi stāvēju un nenovērsdamies skatījos tieši rietošajā saulē. Domāju par niekiem, par slīpo saules staru leņķi zem mākoņiem un par saulrietiem pirms elektrības. Mēģināju sajust planētas kustību, ar kuru tā lēnām novēršas no saules. Uz mirkli liku sev noticēt, ka šis ir pavisam pēdējais saulriets un pēc tam bezgalīga, dziestoša nakts. |
|
|