| |
[Dec. 2nd, 2013|01:30 am] |
|
Nogriežos uz maz staigātu ielu ar mikrorajonam neraksturīgi senatnīgām mājām. Ielas vienā malā ir futbola laukums, un divi sīči spēlē futbolu ielas puses vārtos. Bumba gan biežāk atrodas uz ielas braucamās daļas, nevis laukumā, un brīdi es apsveru, kā rīkotos atbildīgs cilvēks, noraugoties šajā potenciālajā traģēdijā kaut kad nākotnē. Kad bumba kārtējo reizi nokļūst ielas otrā pusē, kāds garāmgājējs ar gandrīz klasisku skolnieka mugursomu, varbūt skolnieks, to pārtver un aizsper atpakaļ, un turpina savu ceļu. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2013|04:57 pm] |
|
Kapu labirints. Bēgot no pretīmnācēja, esmu iemaldījies kapos, un tagad virzos uz loģiskās izejas pusi, sekodams aizvien platākām iemītām taciņām starp apbedījumiem. Par laimi izeja patiešām eksistē, un atrodas gara zemes ceļa tālajā galā. Eju tuvāk, vienlaikus mēģinot saprast, vai vārtiņi ir vaļā un vai ir vērts turpināt soļot šajā virzienā. Tie ir vaļā. Kapu gaisotne liek neapzināti aizturēt elpu, pielikt soli un ar šausmām iztēloties, kā tie manā priekšā aizcērtas un uz mūžiem mani iesloga par tādu bezatbildīgu maldīšanos. |
|
|