Šī ir auksta nakts. Šausmīgi gribu sadauzīt kādu viegli plīstošu priekšmetu. Nezinu, kā ir ar monitoru, taču manā priekšā ir viena vesela krūze un viens vesels šķīvis. Bet tajā pašā laikā vien tas, ka rakstu par kaut kā sadauzīšanu, jau mazina vēlmi to darīt.

Ģērbjoties siltākās drēbēs, paskatījos spogulī un konstatēju, ka smaidu par to, ka atceros citus cilvēkus un ir niecīgi sīkumi, kas saista mani un šos cilvēkus. Tas par "you will see how pitiful we can be", kur "pitiful" nemaz nav "pitiful". Tā dziesma šobrīd ir neaizsniedzama.

Bet es jau sen gribēju pateikt, ka man ļoti patīk Anathema un tas ir pilnībā Tavs nopelns, hesse (jo nezinu, kā savādāk Tevi dēvēt). Paldies Tev.

Pienāca klāt, dusmīgi paskatījās acīs un iesita. Ar mīkstu ķepu.