| Par dēlēm |
Jan. 6th, 2012|11:21 am |
|
Dzīvesveids piesūcies kā divas melnas, glumas dēles. Viena, ar kuru ceļos katru rītu astoņos trīsdesmit, eju uz skolu, nāku mājās, strādāju uz pusslodzi vai mazāk. Otra, ar kuru katru brīvu brīdi pavadu absolūtā apātijā pret apkārt esošo, miega bada aizmiglotas vainas apziņas mākts eju gulēt puspiecos no rīta vai tamlīdzīgi, un katru vakaru pāris stundas atvēlu tam pašam bezsamaņas, bezsapņu stāvoklim, ko nevar nekādi jēdzīgi apzīmēt. Pilnīgi dzirdu, kā sūc un lien dziļāk zem ādas. |
|