|
Jul. 10th, 2011|03:37 am |
Paralēlā realitāte ir arī vienīgā apjaušamā.
Sēžu pie atvērta loga, sekli tverot vēso gaisu.
Klausos mūziku. Ļoti lakoniski. Drīzāk ļauju mūzikai padarīt sevi par tās klausītāju. Ļoti rupji, aptuveni. Varētu lietot tādu smalku vārdu kā "nepadodas", lai aprakstītu savas attiecības ar valodu un spēju izteikties.
Nedaudz sasteigti un ar iedomātu precizitāti strādāju. Pirksti bez šaubām ir mans attīstītākais saziņas līdzeklis. |
|