Reti sanāk saķert sevi tagadnē. Pārsvarā esmu "Kā bija"/"Kā varēja būt"/"Kā vajadzētu būt"/"Kā būs"/"Kā varētu būt, ja.." stāvokļos, par ko nevaru sūdzēties - tajā ir sava burvība, bet dažkārt karmonkulis iesper pa pakaļu tā, ka attopies Te un tagad, un ziniet ko? Šeit nav nemaz tik slikti.. brīžiem garlaicīgi un skumji, bet tas piederas pie lietas.
|