Otherside

Turēdams rokā ikdienišķo pārtikas devu nejauši noklausījos priekšā stāvošo jauniešu sarunu par gaidāmo Diablo III un atmiņā atausa gadījums iz dzīves.

Reiz bija draugs, kas spēlēja fallout2, bet slinkums viņam bija visu lasīt un meklēt risinājumus vai pat kādu Fak jū internetā sameklēt, tāpēc tajā periodā regulāri saņēmu zvanus ar jautājumiem no sērijas "Kā salabot mašīnu?" "Kā uzspridzināt kodolreaktoru?" "Kā pieradināt suni?" utml..
Tad nu vienu rītu braucu tramvajā uz universitāti, sabiedriskais transports pārpildīts un cilvēku sejas izteiksmes liecina par to, ka viņi vēlas ātru un nesāpīgu nāvi, bet tajā pašā laikā izskatās, ka viņi pat nepamanītu ja kāds sniegtu šo pēdējo žēlastību. Protams zvana telefons.
Saruna no manas puses atskanēja sekojoši:
- ...
- Deļ kam tev ierocis?
- ...
- Tu šaut vispār proti?
- ...
- Kur tu tagad esi?
- ...
- Pārej pāri ielai, tur blakus kazino viens vecis uzpērk zagtas mantas, pie viņa varētu būt.
- ...

Saruna beidzas, apkārtstāvošie cilvēki manā virzienā sāk mest nervozus skatienus. Pēc 3 minūtēm atkal atskan zvans

- ...
- KO??? TU VIŅU NOŠĀVI??? NAFIG???
- ...
- Nu ok. Kāds redzēja?
- ...
- Nu novāc lieciniekus un tinies prom, iespējams, ka viss būs kārtībā.
- ...
- Labi, ja kas zvani, man tagad jāiet.

Kāpdams ārā no tramvaja ar perifēro redzi piefiksēju, ka kāda tantiņa pārkrustās un atviegloti nopūšas.