| Sasodīts |
[19 Jan 2007|12:08am] |
Visu laiku pavasaris galvā, pavasaris galvā. Izklaides un veiksmīgi eksāmeni, lai gan mācīties ar izklaidēm un pavasari galvā sanāk maz.
Bet tikko kā auksts ūdens uz galvas...esmu pspējusi pieķerties.
Es reti pieķeros, man reti cilvēki iepatīkas, viņi nāk un iet, prieks satikt uz ielas un papļāpāt, bet, lai nāk tik un iet. Bet, kad pieķeros, tad ar katru šūniņu, lai cik šis kāds būtu vai nebūtu manas pieķeršanās vērts, pieķeros un negribu laist vaļā.
Bet viņš ir ļoti vērts, vēl vairāk nekā mana pieķeršanās, bet tieši viņam pieķerties nedrīkst. Carpe diem, Baby...Skumjais smaids sejā, kad satikšu aizmirsīšu, bet, kad nav realitāte liekas skaudra. Kapēc Latvijā nav tādu puišu?
|
|