| Par |
[09 Mar 2006|01:19am] |
Pēdējā laikā es neguļu, neliela truma sakarā ar sapņiem (Sapņi parasti mani traumē), tas visticamāk tādēļ, ka viņi ir reti viesi manā guļamistabā, parasti nedēļu pēc sapņa redzēšanas man ir bail aizmigt.
Nav jau tā, ka es redzu murgus, nebūt ne! Bet tik un tā, es labāk izvēlos būt nomodā un pat tad, kad esmu nolēmusi aizmigt, lielākoties man tas neizdodas.
Kapēc tik daudzi sajūsminās par gulēšanu un sapņošanu? Es varu izdomāt daudzas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir labākas par nereālo izdomu pasauli jeb sapņiem. Sapņos parasti var redzēt jaukas, iekārojamas lietas, piemēram pastaigu Prāgā, kuras nemaz tik viekārši dabūt vai arī mēs zinām, ka dzīvē tas nebūs tā(lai gan Es uz Prāgu nemaz negribu, sapnī šī pastaiga biju burvīga un vieta pa kuru es pastaigājos vairāk izskatījās pēc Pēterburgas) un tas liek justies nožēlojami( daudz nožēlojamāk nekā nedēļu neguļot un apzinoties, ka azimigt var tikai lietojot miega zāles).
Bet īstenībā es vēlējos tikai pateikt, ka esmu pārgurusi un vēlētos beidzot aizmigt un gulēt vairāk kā 2 stundas, bez sapņiem. Bez sapņiem!
|
|